Intervija: Zelts: “Latvija pievelk tikai ar radiniekiem, vecmammas desertu un meiteni.”

Intervija ar 17. gadus veco latviešu hokejistu Kristiānu Zeltu. Hokejista gaitas uzbrucējs sāka HK “Rītausma” komandā, kas vēlāk pārtapa par ASK Ogre juniors. Pēdējās divas sezonas Kristiāns aizvadīja Norvēģijā spēlējot klubā Kristiansand IK., Norvēģijas trešajā līgā. Savā pirmajā sezonā Norvēģijā, Zelts bija otrs rezultatīvākais spēlētājs līgā ar 64 gūtiem punktiem 22 spēlēs. Toties šosezon latvietis ar 60 gūtiem punktiem 18 spēlēs kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju.

Vizītkarte: Vārds, uzvārds – Kristiāns Zelts

Dzimis – 1995. gada 30. augustā

Augums – 184 cm

Svars – 78 kg

Pozīcija – uzbrucējs

-Kas tevi iedvesmoja nodarboties ar hokeju?

-Ar hokeju mani iedvesmoja nodarboties tētis. Viņš mani 6 gadu vecumā aizveda uz manu pirmo treniņu.

-Kura bija tava pirmā komanda?

-Mans pirmais klubs bija HK ”Rītausma”, kurš pēc 3 gadiem pārtapa par ASK Ogre juniors.

-Kurš bija tavs pirmais treneris?

-Pats pirmais treneris man bija Pēteris Ostošovs un Edmunds Pivarūns, bet esmu trenējies pie neskaitāmi daudz treneriem.

-Cik kopumā gadus tu nospēlēji Ogres komandā?

-Ogres komandā spēlēju no 6 līdz 13 gadu vecumam kopā 7 gadus.

-Ar ko tev tur pavadīties gadi palikuši visvairāk atmiņā?

-Visvairāk atmiņā palicis, kad gājām skatīties lielās komandas spēles. Tāpat gāzām visādas neģēlības, tie bija labākie notikumi Ogres komandā.

-Kurš izvēlējās kurā pozīcijā tu spēlēsi, pats vai treneri?

-Patiesībā Rītausmas komandas īpašnieks Gunārs Bauska pēc pirmās treniņu nedēļas tētim pateica, ka spēlēšu uzbrukumā tā nu līdz šodienai tur ari spēlēju.

-Ar ko spēlēji vienā maiņā?

-Pašā sākumā, kad spēlējām U-10 ļoti labi atceros spēlējam kopā ar Mārtiņu Vītoliņu, Robertu Locānu, Kristapu Jaunozoliņu un Juri Bērziņu aizsardzībā. Tas gan bija pašā sākumā, bet tad bija tas laiks kad hokeju spēlējām ar smaidu sejā. Pēc tam, kad nevarēja vairs 1995 gadā dzimušie hokejisti spēlēt ar 1996. gada puikām, bija jāspēlē ar 1994. gadiem. Tad gan gāja grūti bieži vien nācās spēlēt 3. maiņā vai pat sēdēt uz soliņa, jo gadu vecāki hokejisti spēlēja nedaudz labāk un tad maiņas partneri mainījās.

-Kāda bija atmosfēra Ogres hallē ziedu laikos?

-Ogres hallē atmosfēra vienmēr bija laba, bet citreiz jaunos iekaustīja vecākie un es biju viens no jaunajiem. Hallē vienmēr gāja labi, uz lielo spēlēm vienmēr bija pārpildīta arēna un vienmēr bija interesanti skatīties jebkuru spēli. ASK Ogre lielā komanda vienmēr bija vieni no līderiem, bet atmiņā paliks spēles pret Rīga 2000 komandu ar visiem kautiņiem.

-Kā jūsu komandai gāja?

-Kad spēlēja 1995. ar 1996. gadā dzimušajiem kopā, tad vienmēr spēlējam par 1. vai 2. vietu, bet kad bijām pie vecākajiem, tad kūļājamies pa turnīra tabulas apakšgalu.

-Visus šos gadus treneri bija vieni?

-Nē, esmu trenējies arī pie tādiem kā – Aigars Razgals, Edgars Rozentāls, Juris Reps, Rešetņikovi, un pēdējas divas sezonas pie zviedru trenera Norvēģijā.

-Ar kuriem komandas biedriem tev saglabājušās labas attiecības vēl šodien?

-Ļoti labas attiecības ir ar praktiski visiem, kuri kādreiz spēlēja Ogrē, bet igdienišķas ir ar Mārtiņu Vītoliņu, Kristapu Jaunozoliņu, Robertu Locānu un Deividu Sarkani.

-Kas notika ar Ogres komandu?

-Komanda izjuka! Nebija perspektīves un visi pameta klubu, lai spēlētu kaut kur Rīgā vai ārvalstīs. Tāpēc arī es izdomāju pēc pēdējās sezonas Ogrē kaut ko mainīt. Pēc 9. klases lielāku iniciatīvu devu skolai, tad bija hokeju nometu Otriskirīgā un aizbraucu mācīties uz Norvēģiju, kur radās iespēja spēlēt Norvēģijas 3. līgā.

-Kāpēc devies tieši uz Norvēģiju?

-Vecāki dzīvo Norvēģijā, un radās iespēja mācīties labā vidusskolā. Nomācījos 8 mēnešus valodas kursos un šajā septembrī iestājos Norvēģijas vidusskolā. Novembra vidū  Get līgas komanda Tønsberg Vikings piedāvāja iespēju aizbraukt atrādīties. Varēja vienoties  par  datumiem, tad aizbraucu un iepatikos viņiem. Izskatās ka arī nākamās 3 sezonas aizvadīšu tajā klubā, jo tika piedāvāta brīnišķīga vidusskola un iespēja un dzīvot kopa ar latviešu vārtsargu Rihardu Vuguli.

-Kāds spēles līmenis ir Latvijā salīdzinājumā ar Norvēģijas trešo līgu?

-Norvēģijas 3. līgā līmenis ir tiešām zems, salīdzinājums varētu būt Latvijas U-18 līmenī. Vienīgi spēka spēle ir daudz lielāka, jo tā skaitās pieaugušo līga. Augstākā līga (Get līga) Latvijas virslīgai vairs klāt nestāv, līmenis ir daudz augstāks un visa spēle ir daudz ātrāka, tehniskāka un precīzāka. Varbūt tas tāpēc, ka daudz leģionāri spēlē, no Zviedrijas, Amerikas un arī Kanādas, bet līmenis ir tiešām ļoti augsts.

-Kāda ir hokeja sistēma Norvēģijā?

-Norvēģijas hokeja sistēma salīdzinājumā ar Latvijas hokeja sistēmu ir nesalīdzināmi daudz labāka. Visās izlasēs tiek rīkotas īpašas atlases, par cik Norvēģijas finansiālais līmenis ir augsts, tad formas un viss ekipējums tiek sponsorēts, arī 3. līga kur es spēlēju.

-Pastāsti vairāk par Norvēģijas trešo līgu.

-Norvēģijas trešajā  līgā kopā esam apmēram 20 komandas un dalāmies divās divīzijās, mūsu komanda spēlēja austrumu divīzijā, kur ir 9 komandas un šogad mēs palikām 1. vietā.  Konkurences īsti nebija, un ari līmenis nebija tas augstākais. Rietumu divīzija ir nedaudz stiprāka, tur arī spēlē vēl daži latvieši un vienu no komandu trenē latvietis. Visā visumā 3. līgā nav augsts līmenis. Labs līmenis sākās tikai ar 1. līgu. Trešajā līgā abos pēdējos gados biju rezultatīvākais, bet  ar neko neapbalvoja, tikai saņēmu šādas tādas balvas no kluba vadības. Esmu dzirdējis, ka rezultatīvākie spēlētāji Get līgā saņem sudraba ķiveri ar, kuru var spēlēt, tā atšķir līderus.

-Tev pašam kaut kas bija jāsedz no sevis, lai spēlētu klubā?

– Ne viss, tika dota maza kabatas nauda, kas protams, pēc Norvēģijas cenām nav daudz, bet spēju nopirkt sev autobusa biļeti, un apmaksāt sev pusdienas skolā. Forma arī tika dota par velti, bet tagad, kad aizgāju prom no komandas daudz, kas tika atņemts…

-Vai daudz skatītāji nāca uz jūsu spēlēm?

-Īstenībā sākumā likās ka norvēģiem interese par hokeju nav, bet uz pirmo sezonas spēli ieradās 1200 cilvēki. Ar katru nākamo spēli mazāk un mazāk, sezonas vidū standarts bija 400 cilvēki, kas īstenībā mani pārsteidza. Zuda interese, jo 1. sezonas sākumā zaudējām daudz spēles. Šajā sezonā atkal bija daudz vairāk skatītāji,  jo visas spēles uzvarējām, kuras bija sezonā. Pats pēdējās 8 spēles izlaidu, jo bija rokas ārējā kaula plīsums. Latvijā nekad uz mūsu spēlēm nenāca daudz cilvēki.

-Kā tevi atrada jaunais klubs?

– Jaunais klubs dzirdēja par mani no citiem 3. līgas klubiem, kad ir jauns 16 gadus vecs spēlētājs, kurš kaut ko prot, un viņi mani uzaicināja uz try-out. Tajā laikā man bija skola un vecāki negribēja laist, bet ar kluba vadību sarunāju, ka būšu uz atlasi tieši pēc Ziemassvētkiem. Tā nu es devos uz turieni, aizvadīju nedēļu garu atlasi un dzīvoju kopā ar Rihardu Vuguli. Piecās dienās bija aptuveni astoņi treniņi, pie Get līgas treniņi bija ļoti grūti, bet izturēju.

-Kā notika līguma parakstīšana ar jauno klubu?

-Februārī kluba menedžeris paziņoja, ka labprāt dos man juniora līgumu ar Get līgas komandu, bet  uzreiz pateica ka negarantē man spēles laiku tikai treniņus. Spēles laiks tiek garantēts vai nu fārmklubā, vai arī, ja izdosies, U-20 Norvēģijas elites līgā. Tas man likās pieņemami un, protams, ari tika piedāvāta ideāla vidusskola un dzīvošana kopā ar latviešu vārtsargu Rihardu Vuguli. Pats gan neparakstīju līgumu, jo esmu nepilngadīgs, bet vecāki devās uz Tonsbergu un to parakstīja.

-Vai esi redzējis kādu Get līgas spēli?

-Esmu redzējis Get līgas spēles klātienē, ātrums ir ļoti liels. Tā kā ir loti daudz amerikāņi un kanādieši līgā, tad zviedri un norvēģi jau ir pieraduši pie tādas spēles. Ļoti izteikta spēle no uzbrukuma uz aizsardzību,  lieli robi ir aizsardzībā, bet vārtsargi ir ļoti stipri. Šīs līgas hokejs ir ļoti interesants.

-Vai klubs ir izvirzījis tev kādu mērķi?

-Izvirzījuši nekādu mērķi nav, bet sakot, ka perspektīva ir tikai esmu diezgan paslinks, ko arī es pats atzīstu. Nākamajā sezonā piespiedīšu sevi un nekādas slinkošanas nebūs. Būs jāvelk ļoti grūti treniņi un arī vidusskola, kur viss notiek Norvēģu valodā, mans mērķis pirmkārt ir iegūt vidējo izglītību. Tā kā es to varu apvienot ar lietu, ko es mīlu, tad nākamos 3 gadus es to mēģināšu darīt. Paša mērķis ir tikt iekļautam sastāvā uz kādu Get līgas spēli, pie tā ļoti strādāšu un tas ir mans pašmērķis.

-Šosezon Norvēģijas trešajā līga tu biji rezultatīvākais spēlētājs, bet sezonu tu pabeidzi Sāga sastāvā.

-Jā, tā kā sezona bija beigusies uz Lieldienām biju Latvijā, tad ar treneri Rešetņikovu novienojāmies, kad uzspēlēšu zem Sāgas pāris spēles, un piedalīšos ar viņiem Riga cup. Pats neesmu īsti apmierināts ar savu spēli Rīgas kausā un uzskatu ka nepierādīju sevi no labākās puses. Toties, sniedzu ļoti daudz, lai mēs tiktu līdz 3. vietai par kuru īstenībā tikai sapņojām, jo neviens pat nedomāja, ka tiksim ārā no grupas, bet izgājām kā pirmie.

-Kā patika Riga Cup?

-Īstenībā pēc sezonas Norvēģijā biju tiešām noguris, sezonas laikā bija problēmas ar plecu un ari ar roku, bet biju norunājis un  gribēju piedalīties, jo bija iespēja uzspēlēt ar vecajiem čomiem un arī pret tiem. Sākumā šaubījāmies, jo turnīrā pēc gadiem sanācām jaunākā komanda un pretī bija tiešām stipras komandas. Toties, cīnijāmies kā komanda un spējam izcīnīt 3. vietu. Atmosfēra ģērbtuvēs bija neaprakstāmi laba, visi bijām draudzīgi šad tad pa strīdam, bet viss bija forši un ar treneriem ari gāja jautri.

-Vai par tevi pēc šīs sezonas intresējās kādas Latvijas vai ārvalstu komandas?

-Bija 2 piedāvājumi, viens smieklīgs, otrs nopietns, bet negribu tos atklāt.

-Vai tomēr negribi atgriezties mājās un uzspēlēt kāda pašmāju komandā?

-Latvija pievelk tikai ar radiniekiem, vecmammas desertu un meiteni. Latvijā atgriezties uz palikšanu nevēlos, neredzu te perspektīvas un neredzu šeit nākotni, kā tādu.

-Varbūt gribētu uzspēlēt MHL, LAČ vai ar kādu Rīgas ”Dinamo” sistēmas komandu?

-Grūti teikt par BAČ un MHL tiešām nemāku atbildēt. Domāju, ja man būtu iespēja, spēlētu Get līgā, pamatsastavā vai MHL pamatsastavā, es tomēr, izvēlētos Get līgu, bet grūti spriest.

-Kādi ir tavi nākotnes plāni saistībā ar hokeju?

-Mans plāns ir pabeigt vidusskolu un vismaz iegūt vidējo izglītību. Man ir paveicies, ka varu to apvienot ar diezgan stipru līgu. Kas attiecas uz hokeju, neredzu sevi kā izteiktu līderi, esmu parasts viduvējs melnā darba darītājs. Protams hokeju spēlēšu tik ilgi, līdz es to varēšu un netaisos apstāties, tas nenāk ne prātā.

-Kam tu gribētu pateikties?

-Tie būtu mani vecāki, it īpaši mamma, kura mani vienmēr atbalsta grūtos brīžos.

Spēlētāja profils, draugiem.lv profils